निवासिन् I
/nivāsin/
1.
живущий, находящийся в чём-л., где-л. (Loc, —о)
2. m.
жительAdj., m./n./f.
| m. | sg. | du. | pl. |
|---|
| Nom. | nivāsī | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|
| Gen. | nivāsinaḥ | nivāsinoḥ | nivāsinām |
|---|
| Dat. | nivāsine | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Instr. | nivāsinā | nivāsibhyām | nivāsibhiḥ |
|---|
| Acc. | nivāsinam | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|
| Abl. | nivāsinaḥ | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Loc. | nivāsini | nivāsinoḥ | nivāsiṣu |
|---|
| Voc. | nivāsin | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|
| f. | sg. | du. | pl. |
|---|
| Nom. | nivāsinī | nivāsinyau | nivāsinyaḥ |
|---|
| Gen. | nivāsinyāḥ | nivāsinyoḥ | nivāsinīnām |
|---|
| Dat. | nivāsinyai | nivāsinībhyām | nivāsinībhyaḥ |
|---|
| Instr. | nivāsinyā | nivāsinībhyām | nivāsinībhiḥ |
|---|
| Acc. | nivāsinīm | nivāsinyau | nivāsinīḥ |
|---|
| Abl. | nivāsinyāḥ | nivāsinībhyām | nivāsinībhyaḥ |
|---|
| Loc. | nivāsinyām | nivāsinyoḥ | nivāsinīṣu |
|---|
| Voc. | nivāsini | nivāsinyau | nivāsinyaḥ |
|---|
| n. | sg. | du. | pl. |
|---|
| Nom. | nivāsi | nivāsinī | nivāsīni |
|---|
| Gen. | nivāsinaḥ | nivāsinoḥ | nivāsinām |
|---|
| Dat. | nivāsine | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Instr. | nivāsinā | nivāsibhyām | nivāsibhiḥ |
|---|
| Acc. | nivāsi | nivāsinī | nivāsīni |
|---|
| Abl. | nivāsinaḥ | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Loc. | nivāsini | nivāsinoḥ | nivāsiṣu |
|---|
| Voc. | nivāsin, nivāsi | nivāsinī | nivāsīni |
|---|
существительное, м.р.
| sg. | du. | pl. |
|---|
| Nom. | nivāsī | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|
| Gen. | nivāsinaḥ | nivāsinoḥ | nivāsinām |
|---|
| Dat. | nivāsine | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Instr. | nivāsinā | nivāsibhyām | nivāsibhiḥ |
|---|
| Acc. | nivāsinam | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|
| Abl. | nivāsinaḥ | nivāsibhyām | nivāsibhyaḥ |
|---|
| Loc. | nivāsini | nivāsinoḥ | nivāsiṣu |
|---|
| Voc. | nivāsin | nivāsinau | nivāsinaḥ |
|---|