देवानीक /devānīka/ (/deva + anīka/)
1. n. см. देवसेना ;
2. m. nom. pr. царь

Существительное средний род

	ед.ч.	дв.ч.	мн.ч.
Nom.	devānīkam	devānīke	devānīkāni
Gen.	devānīkasya	devānīkayoḥ	devānīkānām
Dat.	devānīkāya	devānīkābhyām	devānīkebhyaḥ
Instr.	devānīkena	devānīkābhyām	devānīkaiḥ
Acc.	devānīkam	devānīke	devānīkāni
Abl.	devānīkāt	devānīkābhyām	devānīkebhyaḥ
Loc.	devānīke	devānīkayoḥ	devānīkeṣu
Voc.	devānīka	devānīke	devānīkāni

существительное, м.р.

	sg.	du.	pl.
Nom.	devānīkaḥ	devānīkau	devānīkāḥ
Gen.	devānīkasya	devānīkayoḥ	devānīkānām
Dat.	devānīkāya	devānīkābhyām	devānīkebhyaḥ
Instr.	devānīkena	devānīkābhyām	devānīkaiḥ
Acc.	devānīkam	devānīkau	devānīkān
Abl.	devānīkāt	devānīkābhyām	devānīkebhyaḥ
Loc.	devānīke	devānīkayoḥ	devānīkeṣu
Voc.	devānīka	devānīkau	devānīkāḥ

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

  देवानीक [ devānīka ] [ devānīka ] n. an army of celestials Lit. MBh.

   [ devānīka ] m. N. of a king (son of Kshemadhanvan) Lit. Hariv. Lit. Ragh. Lit. Pur.

   of a son of the 11th Manu Lit. Hariv.

   of a mountain Lit. BhP.

---