नारक /nāraka/
1. адский
2. m.
1) обитатель ада
2) ад, подземное царство

Adj., m./n./f.

m.	sg.	du.	pl.
Nom.	nārakaḥ	nārakau	nārakāḥ
Gen.	nārakasya	nārakayoḥ	nārakāṇām
Dat.	nārakāya	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Instr.	nārakeṇa	nārakābhyām	nārakaiḥ
Acc.	nārakam	nārakau	nārakān
Abl.	nārakāt	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Loc.	nārake	nārakayoḥ	nārakeṣu
Voc.	nāraka	nārakau	nārakāḥ

f.	sg.	du.	pl.
Nom.	nārakī	nārakyau	nārakyaḥ
Gen.	nārakyāḥ	nārakyoḥ	nārakīṇām
Dat.	nārakyai	nārakībhyām	nārakībhyaḥ
Instr.	nārakyā	nārakībhyām	nārakībhiḥ
Acc.	nārakīm	nārakyau	nārakīḥ
Abl.	nārakyāḥ	nārakībhyām	nārakībhyaḥ
Loc.	nārakyām	nārakyoḥ	nārakīṣu
Voc.	nāraki	nārakyau	nārakyaḥ

n.	sg.	du.	pl.
Nom.	nārakam	nārake	nārakāṇi
Gen.	nārakasya	nārakayoḥ	nārakāṇām
Dat.	nārakāya	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Instr.	nārakeṇa	nārakābhyām	nārakaiḥ
Acc.	nārakam	nārake	nārakāṇi
Abl.	nārakāt	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Loc.	nārake	nārakayoḥ	nārakeṣu
Voc.	nāraka	nārake	nārakāṇi

существительное, м.р.

	sg.	du.	pl.
Nom.	nārakaḥ	nārakau	nārakāḥ
Gen.	nārakasya	nārakayoḥ	nārakāṇām
Dat.	nārakāya	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Instr.	nārakeṇa	nārakābhyām	nārakaiḥ
Acc.	nārakam	nārakau	nārakān
Abl.	nārakāt	nārakābhyām	nārakebhyaḥ
Loc.	nārake	nārakayoḥ	nārakeṣu
Voc.	nāraka	nārakau	nārakāḥ

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

नारक [ nāraka ] [ nā́raka ] m. f. n. ( fr. [ naraka ] ) relating to hell , hellish , infernal

[ nāraka ] m. ( with [ loká ] ) hell Lit. AV. ( also [ nāraká ] m. Lit. VS.)

m. inhabitant of hell Lit. Pur.

---