दुर्नीत /dur-nīta/
1.
1) плохо направляемый, плохо руководимый
2) плохо выполненный
2. n.
1) плачевное, плохое положение
2) недостаток, плохая черта

Adj., m./n./f.

m.	sg.	du.	pl.
Nom.	durnītaḥ	durnītau	durnītāḥ
Gen.	durnītasya	durnītayoḥ	durnītānām
Dat.	durnītāya	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Instr.	durnītena	durnītābhyām	durnītaiḥ
Acc.	durnītam	durnītau	durnītān
Abl.	durnītāt	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Loc.	durnīte	durnītayoḥ	durnīteṣu
Voc.	durnīta	durnītau	durnītāḥ

f.	sg.	du.	pl.
Nom.	durnītā	durnīte	durnītāḥ
Gen.	durnītāyāḥ	durnītayoḥ	durnītānām
Dat.	durnītāyai	durnītābhyām	durnītābhyaḥ
Instr.	durnītayā	durnītābhyām	durnītābhiḥ
Acc.	durnītām	durnīte	durnītāḥ
Abl.	durnītāyāḥ	durnītābhyām	durnītābhyaḥ
Loc.	durnītāyām	durnītayoḥ	durnītāsu
Voc.	durnīte	durnīte	durnītāḥ

n.	sg.	du.	pl.
Nom.	durnītam	durnīte	durnītāni
Gen.	durnītasya	durnītayoḥ	durnītānām
Dat.	durnītāya	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Instr.	durnītena	durnītābhyām	durnītaiḥ
Acc.	durnītam	durnīte	durnītāni
Abl.	durnītāt	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Loc.	durnīte	durnītayoḥ	durnīteṣu
Voc.	durnīta	durnīte	durnītāni

Существительное средний род

	ед.ч.	дв.ч.	мн.ч.
Nom.	durnītam	durnīte	durnītāni
Gen.	durnītasya	durnītayoḥ	durnītānām
Dat.	durnītāya	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Instr.	durnītena	durnītābhyām	durnītaiḥ
Acc.	durnītam	durnīte	durnītāni
Abl.	durnītāt	durnītābhyām	durnītebhyaḥ
Loc.	durnīte	durnītayoḥ	durnīteṣu
Voc.	durnīta	durnīte	durnītāni

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

  दुर्नीत [ durnīta ] [ dur-nīta ] m. f. n. ill-conducted , wrong

   [ durnīta ] n. misconduct , impolicy , folly , ill-luck Lit. MBh. Lit. Hariv. Lit. Pañcat. ii , 21

---