विलापन I /vilāpana/ вызывающий сетования, жалобы

Adj., m./n./f.

m.	sg.	du.	pl.
Nom.	vilāpanaḥ	vilāpanau	vilāpanāḥ
Gen.	vilāpanasya	vilāpanayoḥ	vilāpanānām
Dat.	vilāpanāya	vilāpanābhyām	vilāpanebhyaḥ
Instr.	vilāpanena	vilāpanābhyām	vilāpanaiḥ
Acc.	vilāpanam	vilāpanau	vilāpanān
Abl.	vilāpanāt	vilāpanābhyām	vilāpanebhyaḥ
Loc.	vilāpane	vilāpanayoḥ	vilāpaneṣu
Voc.	vilāpana	vilāpanau	vilāpanāḥ

f.	sg.	du.	pl.
Nom.	vilāpanā	vilāpane	vilāpanāḥ
Gen.	vilāpanāyāḥ	vilāpanayoḥ	vilāpanānām
Dat.	vilāpanāyai	vilāpanābhyām	vilāpanābhyaḥ
Instr.	vilāpanayā	vilāpanābhyām	vilāpanābhiḥ
Acc.	vilāpanām	vilāpane	vilāpanāḥ
Abl.	vilāpanāyāḥ	vilāpanābhyām	vilāpanābhyaḥ
Loc.	vilāpanāyām	vilāpanayoḥ	vilāpanāsu
Voc.	vilāpane	vilāpane	vilāpanāḥ

n.	sg.	du.	pl.
Nom.	vilāpanam	vilāpane	vilāpanāni
Gen.	vilāpanasya	vilāpanayoḥ	vilāpanānām
Dat.	vilāpanāya	vilāpanābhyām	vilāpanebhyaḥ
Instr.	vilāpanena	vilāpanābhyām	vilāpanaiḥ
Acc.	vilāpanam	vilāpane	vilāpanāni
Abl.	vilāpanāt	vilāpanābhyām	vilāpanebhyaḥ
Loc.	vilāpane	vilāpanayoḥ	vilāpaneṣu
Voc.	vilāpana	vilāpane	vilāpanāni

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

  विलापन [ vilāpana ] [ vi-lāpana ] m. f. n. ( for 2. see under [ vi-√ lī ] ) causing moaning or lamentation (as a weapon) Lit. R. Lit. Hariv.

   [ vilāpana ] m. N. of one of Śiva's attendants Lit. Hariv.

   n. the act of causing moaning or lamentation Lit. MBh. xii , 6113 ( = [ nāśa ] Lit. Nīlak.)

   m.c. = [ -vi-lapana ] , wail , lamentation Lit. BhP.

---