तीर्थक /tīrthaka/
1.
1) достойный
2) священный
2. m. аскет; святой

Adj., m./n./f.

m.	sg.	du.	pl.
Nom.	tīrthakaḥ	tīrthakau	tīrthakāḥ
Gen.	tīrthakasya	tīrthakayoḥ	tīrthakānām
Dat.	tīrthakāya	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Instr.	tīrthakena	tīrthakābhyām	tīrthakaiḥ
Acc.	tīrthakam	tīrthakau	tīrthakān
Abl.	tīrthakāt	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Loc.	tīrthake	tīrthakayoḥ	tīrthakeṣu
Voc.	tīrthaka	tīrthakau	tīrthakāḥ

f.	sg.	du.	pl.
Nom.	tīrthakā	tīrthake	tīrthakāḥ
Gen.	tīrthakāyāḥ	tīrthakayoḥ	tīrthakānām
Dat.	tīrthakāyai	tīrthakābhyām	tīrthakābhyaḥ
Instr.	tīrthakayā	tīrthakābhyām	tīrthakābhiḥ
Acc.	tīrthakām	tīrthake	tīrthakāḥ
Abl.	tīrthakāyāḥ	tīrthakābhyām	tīrthakābhyaḥ
Loc.	tīrthakāyām	tīrthakayoḥ	tīrthakāsu
Voc.	tīrthake	tīrthake	tīrthakāḥ

n.	sg.	du.	pl.
Nom.	tīrthakam	tīrthake	tīrthakāni
Gen.	tīrthakasya	tīrthakayoḥ	tīrthakānām
Dat.	tīrthakāya	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Instr.	tīrthakena	tīrthakābhyām	tīrthakaiḥ
Acc.	tīrthakam	tīrthake	tīrthakāni
Abl.	tīrthakāt	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Loc.	tīrthake	tīrthakayoḥ	tīrthakeṣu
Voc.	tīrthaka	tīrthake	tīrthakāni

существительное, м.р.

	sg.	du.	pl.
Nom.	tīrthakaḥ	tīrthakau	tīrthakāḥ
Gen.	tīrthakasya	tīrthakayoḥ	tīrthakānām
Dat.	tīrthakāya	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Instr.	tīrthakena	tīrthakābhyām	tīrthakaiḥ
Acc.	tīrthakam	tīrthakau	tīrthakān
Abl.	tīrthakāt	tīrthakābhyām	tīrthakebhyaḥ
Loc.	tīrthake	tīrthakayoḥ	tīrthakeṣu
Voc.	tīrthaka	tīrthakau	tīrthakāḥ

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

 तीर्थक [ tīrthaka ] [ tīrthaka ] m. f. n. = [ °tha-bhūta ] Lit. BhP. i , 19 , 32

  [ tīrthaka ] m. = [ °thika ] Lit. Buddh.

  N. of a Nāga Lit. ib.

  n. (ifc.) a Tīrtha Lit. Hariv.

---